|
BRĪVPRĀTĪGĀS IKDIENA
Man projektā paredzēts palīdzēt organizēt un īstenot dažādas kultūras aktivitātes vietējiem jauniešiem jauniešu klubā un būt kā asistentam kultūras skolā.
Mani brīvprātīgās pienākumi līdz šim bijuši šādi: vakaros strādāt jauniešu klubā, kur viņi (apmēram 40 vietējie jaunieši) satiekas, runājas, spēlē galda spēles, sēž pie datora, dzied karaoke, spēlē biljardu, galda hokeju un dejo diskotēkā, kur mani pienākumi bija pagatavot kafiju, pārdot saldumus un nokopt, kā arī radīt idejas, ko varētu uzlabot jauniešu kluba darbībā. Strādāju arī ofisā (ar datoru norvēģu valodā!), kur sagatavoju testa jautājumus jauniešiem, uztaisīju cenu listi ar jauniešu kluba saldumiem, sagatavoju YouthPass iepriekš notikušam apmaiņas projektam, nofotografēju tajā sagatavotos plakātus un samontēju video, kā arī citi darbi.
VALODAS BARJERA
Vismaz sākumā daudzas lietas, kas iecerētas vai ierakstītas brīvprātīgā darba līgumā, brīvprātīgais nevar darīt, ja nav zināma vietējā valoda, jo viņš ir vienīgais, kas nerunā un nesaprot norvēģu valodu, kā arī nezina viņu kultūru un intereses. Lai arī gandrīz visi Norvēģijā, izņemot vecāko paaudzi, zina angļu valodu, tomēr runāt īsti kautrējas, tādēļ socializēšanās nav ļoti aktīva. Nesen man sākās valodu kursi, un darba vadītājs jau plāno sākt runāt ar mani norvēģu valodā.
NORVĒĢI
Manis sastaptie norvēģi ir laipni, draudzīgi, mierīgi un godīgi. Viņi pat neslēdz mājas durvis, jo uzticas cits citam, taču tas tā ir tikai mazās pilsētās. Jauniešu klubu daudz vairāk apmeklē puiši, nekā meitenes, un viņi ir arī daudz aktīvāki. Kluba jaunieši mani kādu laiku tikai novēroja, bet, kad sāku pārdot saldumus, viņiem nācās sākt ar mani kontaktēties :D un trennēties runāt angļu valodā.
CENAS
Tās Norvēģijā ir divas līdz pat četras reizes augstākas nekā Latvijā.
APĢĒRBS
Mans pārsteigums bija par apģērbu, jo neviena no līdzi paņemtajām jakām īsti nebija piemērota šejienes laikapstākiem. Septembrī katru dienu lija, bet lietussargus šeit viņi nelieto, bet nēsā ūdens un vēja necaurlaidīgas jakas un jebkuros laika apstākļos mierīgi dodas ārā. Sapratu, ka man nepieciešami arī ūdensnecaurlaidīgi apavi un bikses, ja jau pārvietojos staigājot. Lielākās pilsētās tas domājams varētu būt savādāk, bet man iepatikās šis visurgājēja ekipējums!, kas gan maksā padārgi. Par apaviem izdevu apmēram 110 latus, jaku un virs parastām biksēm uzvelkamas ūdensnecaurlaidīgas bikses iegādājos septembra beigās, kad veikalā bija atlaides un komplekts izmaksāja 50 latus. Ziemas ekipējumu man iedeva darba vadītājs (cool!).
TRANSPORTS
Katram norvēģim, sasniedzot 20 gadu vecumu, ir savs auto, tādēļ sabiedriskais transports iet patiešām reti. Turklāt transports ir ļoti dārgs – uz tuvāko pilsētu 25 km attālumā biļete maksā ~ 5Ls, bet trīs stundu brauciens uz lidostu vienā virzienā maksā 35 Ls! No mana pagasta uz blakus pilsētu darba dienās tas iet reizi divās stundās un pēdējais transports ir plkst.17:30, bet svētdienā tas iet tikai vienreiz dienā plkst.19, tādēļ ceļošana apkārt ir diezgan apgrūtinoša.
BRĪVAIS LAIKS
Divu mēnešu laikā būts brīvprātīgo atbraukšanas seminārā, redzētas dažas vietas Norvēģijā, sēņots, ēsts valis, redzēts dzīvs un nošauts alnis, apskatīts ūdenskritums, uzkāpts nelielā kalnā, ēsta tradicionāli pagatavota zivs, kas trīs mēnešus atradusies mucā, bet tomēr ir ēdama! Vēl ir būts norvēģu dzimšanas dienas svinībās, iepazīti divi brīvprātīgie no blakus pilsētas un, protams, darīts brīvprātīgā darbs. Drīz sākšu iet vietējā brīvā laika skolā, kur var iemācīties taisīt smukas kartiņas, aust, krāsot un kausēt stiklu, apzīmēt porcelānu, vairāk aktivitātes iespējamas blakus pilsētā, kur ir kino un baseins.
SAJŪTAS
Norvēģija sastāv lielākoties no mazām, bet diezgan augsti attīstītām pilsētām. Manā pilsētiņā uz ielas cilvēkus redzu ļoti reti, bet jaunieši vecumā virs 18 gadiem šeit nav, jo lielākā daļa aizbrauc uz lielajām pilsētām studēt vai nodibina ģimenes. Sava vecuma jauniešus satieku valodu skolā, kur lielākā daļa mācās bēgļi no dažādām valstīm, kuri ir ļoti atvērti un jauki. Projektā paredzēti divi brīvprātīgie, bet pagaidām viena pati dzīvoju mājā, kas atrodas blakus darba vadītāja ģimenes mājai, tādēļ ik pa laikam eju pie viņiem ciemos un iepazīstu norvēģu dzīvi. Pirms izvēlēties projektu Norvēģijā, iesaku uzzināt maksimāli daudz par norises vietu, jo, piemēram, Overhalla ir maza, transports kursē reti un brīvajā laikā uz vietas nav īsti ko darīt, tādēļ ar brīvprātīgo no blakus pilsētas cenšamies kooperēties kopīgā brīvā laika pavadīšanā. Ļoti pozitīvu devumu man sniedza nedēļu ilga piedalīšanās starptautiskā apmaiņas seminārā, kas notika pirms došanās uz manu brīvprātīgo darbu, tā atsvaidzinot angļu valodu un iepazīstot starptautisko vidi. Arī JSPA rīkotais pirmsaizbraukšanas seminārs bija ļoti noderīgs un jauks!
Starp citu, Norvēģijā es vēl būšu 9,5 mēnešus...
Elīna
|
