RED stāstu grāmata
Nezinu, kas īsti ir manas veiksmes pamatā-nosūtītājorganizācija, uzņēmējorganizācija, koordinatori, to visu sintēze, vai vienkārši iesācēja laime, bet šī pieredze, ko iegūstu te, Portugālē, ir kaut kas fantastisks.
Mans Eiropas brīvprātīgā projekts sākās šī (2009.) gada marta sākumā, kad ierados Portugāles galvaspilsētā- Lisabonā. Šī pilsēta, kas nekad neguļ un nekad nebeidz tevi pārsteigt, ir lieliska un katru dienu tajā iemīlos no jauna. Un, protams, arī pats darbs Portugāles ornitologu biedrībā ir jauks, jo kāds gan vēl var būt darbs dabas aizsargājošā sfērā.
Dzīve Lisabonas centrā, plašā sešistabu dzīvoklī ar četriem itāļiem un turcieti ir gana aizraujošs piedzīvojums, kurš iemāca sadzīvot un pieņemt katru kolektīva locekli (kas nebūt nebija tas vieglākais uzdevums šīs pieredzes laikā). Bet mājas uzkopšanas saraksts var atrisināt daudzas sasāpējušas lietas. :)
Valodas barjera ir vissāpīgākais, bet varu vainot pati sevi, jo tā vietā, lai mājās "urbtu" gramatikas grāmatas, izvēlos izzināt un baudīt pilsētas burvību un kultūras dzīvi. Bet, ja ņem vērā, ka daži labi amerikāņi, te dzīvojot gadiem, valodu neiemācās... Un ir zināmi portugāļi, kas to pašu neizdara dzīvojot Latvijā... Līdz ar to mans valodas līmenis (kurš eksāmenā tika novērtēts, kā ļoti labs :) ), pēc trīs te pavadītiem mēnešiem ir vērā ņemams sasniegums.
Aprakstīt visu trīs teikumos, protams, nav iespējams. Bet jauniegūtie draugi, valodas prasmes, māka sadzīvot lielā kolektīvā un sastrādāties komandā ir neatņemama pieredze, ko spēju novērtēt par visiem 100%. Un gribu pateikties RED un Sintijai par palīdzību nokļūt manas dzīves vissatraucošākajā piedzīvojumā!
Laiks skrien un projekta beigu termiņš šķiet jau aiz stūra mani gaida. To visu apzinoties, pārņem divējādas jūtas-skumjas, ka tas viss beigsies un neizsakāms prieks, par laiku, kas te pavadīts. Tāpēc nekavēšos ilgi pie rakstīšanas, bet iešu atkal ko jaunu sev atklāt šajā pilsētā, ko nu saucu par savu...
Ieva