|
Pirms devos uz Norvēģiju, lai piedalītos manis izvēlētajā EBD projektā, biju ļoti satraukusies un sanervozējusies. Iespējams, manas bailes izsauca tas, ka zināju – man būs jāpavada 10 mēneši prom no mājām. Bija bailes, vai spēšu Norvēģijā iejusties. Lai gan man jau ir bijusi starptautiska pieredze, izejot praksi Grieķijā un studējot Francijā, toreiz tie bija tikai trīs mēneši, kurus nevar salīdzināt ar desmit!
Norvēģi tikai ēd!
 (Norvēģu valodas skolas kopīgā ekskursija uz Namsskogan dzīvnieku parku un bildē esmu ar draudzenēm Veroniku un Helēnu no Eritrejas)
Tomēr viss notika pat daudz labāk, nekā cerēju. Mana projekta vadītāji bija patiešām centušies, lai es labi justos dzīvoklī, kur man būs jādzīvo līdz nākamā gada jūlijam, viņi pat bija pagatavojuši vakariņas. Mani patīkami pārsteidza viņu sirsnīgums un vienkāršība. Piemēram, uz jautājumu, kā norvēģi saka "labu apetīti!", viņi atbildēja: "Mēs nesakām "labu apetīti!", mēs tikai ēdam"!
Lai gan lieliski zināju, uz kādu projektu dodos, tik un tā biju arī satraukusies par to, vai spēšu tikt galā ar darba pienākumiem, taču arī šajā ziņā viss notiek vēl labāk nekā cerēts! Strādāju šeit jau otro mēnesi, bet man joprojām nav sajūtas, ka es strādātu. Iespējams, tas ir tādēļ, ka man patīk tas, ko es daru. Piemēram, manos darba pienākumos ietilpst runāties ar jauniešiem, kuri nāk uz mūsu jauniešu centru, un es to nespēju uztvert kā darbu, jo man patīk iepazīties un sarunāties ar jauniem cilvēkiem arī ārpus darba.
Izaicinājumi un cita es!
 (Ar vienu no jauniešu centra vadītājiem Marianu) (Ciemos pie politiskajiem bēgļiem no Kongo Demokrātiskās Republikas)EVS pirmsaizbraukšanas seminārā Rāmavas muižā es izteicu vēlmi, lai manā projektā būtu izaicinājumi, lai darbs nebūtu pārāk vienmuļš, un tie man arī šeit ir! Proti, drīzumā man būs jāorganizē divi starptautiskie vakari, kur prezentēsim mūsu valstis, no kurienes nākam un man būs jāorganizē iknedēļas filmu vakari, kā arī man būs jāizstrādā jauns dizains šī jaunieša centra teātra zāles bāram, kurš ir morāli novecojis. Man tas patiešām ir izaicinājums, jo līdz šim viena pati neesmu vēl neko organizējusi, bet domāju, ka tikšu ar to visu galā!
 (Jauniešu centrs "Huze", kur es strādāju) (Jauniešu centrs "Huze", kur es strādāju) (Jauniešu centrs "Huze", kur es strādāju)Vēl manos "darba pienākumos" ietilpst aktīva manis pašas dalība šī centra aktivitātēs. Es dziedu mūzikas grupā "Together as one", kā arī piedalos jauniešu teātrī "STUTT". Ir piepildījies viens no maniem sapņiem dziedāt mūzikas grupā, jo līdz šim man šķita, ka man ir tikai tipiska kora dziedātājas balss, bet šīs grupas līderis savukārt brīnījās kā ar tik labu balsi es vēl neesmu dziedājusi nevienā mūzikas grupā... Es patiešām izbaudu to, ka šeit esam cilvēki no dažādām valstīm – Latvijas, Kongo, Norvēģijas un Francijas, un dziedam vienā no maniem mīļākajiem mūzikas stiliem, kas ir regejs. Pavisam drīz mūs gaida koncertu tūre, kur dziedāsim dažādos pasākumos. piemēram, viena koncerta mērķis ir savākt līdzekļus, lai palīdzētu bērniem Ugandā, Mozambikā un citās mazattīstītās valstīs.
 (Mēģinājums ar grupu "Together as one" uz jauniešu centra skatuves. Grupas dalībnieki no kreisās: Bawili (Kongo), es (Latvija), Stīvens (Burundi), Benjamin (Francija), Mačumbe (Kongo), Eirik (Norvēģija))Lai gan patlaban dzīvoju mazpilsētā, kur ir aptuveni 12 tūkstoši iedzīvotāju, joprojām esmu pārsteigta, cik šeit ir daudz izklaides un atpūtas iespējas un šeit es jūtos daudz aizņemtāka, nekā iepriekš dzīvojot Rīgā.
Piemēram, šeit ir kino, teātris, koncertzāle, peldbaseins un trenažieru zāle, ko es izmantoju trīsreiz nedēļā, norvēģu valodas skola imigrantiem un politiskajiem bēgļiem, milzīgs šopinga centrs, klubi, kafejnīcas, restorāni ar dažādu tautu virtuvi un citas lietas, tā kā man par garlaicību nav ko sūdzēties. Laikam daudz kas ir atkarīgs no cilvēka personības, cik viņš ir aktīvs, bet es domāju, ka arī tādi cilvēki, kuri nav pārāk aktīvi, šeit var atrast ko sev piemērotu un saistošu.
Kas ir eritrejiešu nacionālais ēdiens?
 (Eritrejiešu nacionālais ēdiens Tsebnis (sautējums), kurš tiek pasniegts ar injera (plāna maize, kura tiek izcepta no sorgo un kviešiem) un hilbet (pasta, kura tiek pagatavota no dārzeņiem))Jebkuram, kurš vēlas dzīvē paplašināt savu redzesloku, iesaku izmantot šo iespēju doties kādā no EBD projektiem, jo EBD laikā tiek gūta nenovērtējama pieredze. Patlaban man pašai ir sajūta, it kā es būtu sapnī, jo darbs ir gandrīz kā brīvdienas, lai arī tomēr skaitās darbs, iepazīstu cilvēkus no visas pasaules un katra diena man nes ko jaunu un ko tādu, ko nebiju gaidījusi. Diez vai Rīgā dzīvojot es sastaptu un iepazītu tik daudz cilvēkus no Āfrikas, Centrālās Āzijas, Tuvajiem austrumiem un Dienvidaustrumāzijas, bet šeit mani, piemēram, uzaicināja uz mājas ballīti draudzene no Eritrejas, ar kuru es iepazinos norvēģu valodas kursos, un mēs kopā baudījām eritrejiešu nacionālos ēdienus, dzērām viņu fantastiski garšīgo kafiju, kas tika vārīta uz speciālas plīts istabas vidū un, kura ir ļoti salda bez cukura (!), kā arī dejojām afrikāņu dejas.
 (Mana draudzene Veronika gatavo arābu kafiju)Programmas "Jaunatne darbībā!" Eiropas Brīvprātīgā darba ietvaros ir iespēja pieredzēt lietas, par kurām cilvēks varbūt iepriekš ir tikai sapņojis, un es ceru, ka arī turpmāk spēšu katrā no projekta dienām atklāt sevī un apkārtējā pasaulē ko jaunu.
Līga
|
