RED stāstu grāmata

Latvijas iedzīvotājiem ir vāja izpratne par imigrācijas jautājumiem
Latvijā mīt ap 13 000 imigrantu. Neskatoties uz to, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav izpratnes, kas ir imigrācija, turklāt trešdaļai ir bijis konflikts ar citu tautu pārstāvjiem, noskaidrots jauniešu organizācijas "RED – Radošu Efektu Darbnīca" šogad veiktajā aptaujā starptautiskā projekta "4: Miss you, rope!" ietvaros.

"4: Miss you, rope!" Latvijas pētījuma rezultāti
Pētījuma ietvaros Latvijā tika uzrunāti dažāda vecuma vīrieši (43%) un sievietes (57%) no dažādiem Latvijas reģioniem. Rezultāti liecina, ka aptaujātajiem* Latvijas iedzīvotājiem ir vāja izpratne par imigrāciju. Pusei aptaujāto jēdziens "imigrants" rada neitrālas asociācijas, piemēram, "iebraucējs no citas valsts" (34,4%), "cilvēks, kurš dažādu iemeslu dēļ nokļuvis citā valstī" (7,9%) vai "cilvēks, kuš maina savu dzīves vietu" (5,7%). Taču daudz bija arī negatīvu asociāciju kā, piemēram, "rasisms", "lētais darbaspēks". 9% aptaujāto vispār nebija viedokļa. Vairāki cilvēki savas asociācijas raksturoja ar konkrētām valstīm vai tautībām, tādām kā Francija, Londona, turki, krievi, arābi.

Trešdaļa (32,5%) respondentu ar citām kultūrām savā ikdienas dzīvē saskaras bieži, reti – 26,8%, dažas reizes gadā – 21,5%. Savukārt konflikts/problēma saistībā ar personu no citas valsts/kultūras ir bijis trešdaļai aptaujāto. Visbiežāk minētais konflikta/problēmas iemesls bijis pārpratums (10,3%), kultūru atšķirības (10%), raksturu nesaderība (6%) un zināšanu trūkums par citām kultūrām (2,4%), kā arī valodas barjera, agresivitāte no ārzemnieku puses un vēstures procesu atšķirīgā uztvere.

Runājot par imigrāciju Latvijā, respondenti uzskata, ka vajadzētu veicināt/attīstīt līdzāspastāvēšanu (41,9%) un integrāciju (40%), tomēr gandrīz 70% nav darījuši neko, lai integrētu imigrantus mūsu sabiedrībā!

30% aptaujāto nespēja nosaukt nevienu starpkultūru pasākumu, kas notiek Latvijā, bet 20% minēja tikai vienu atbildi – jauno mūziķu konkursu "Jaunais vilnis". Pārējie 50% minējuši vienkārši mūzikas pasākumus, festivālus, sporta sacensības, tika pieminēti arī tādi pasākumi kā Nacionālo minoritāšu diena, 9.maijs, vēlēšanas un praids.

Mediji par maz atspoguļo starpkultūru notikumus
Pētījuma ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta mediju analīzei, konkrētāk tam, kā starpkultūru jautājumus atspoguļo Latvijas reģionālie mediji.

Lielākā daļa respondentu atzina, ka informāciju par starpkultūru notikumiem uzzina ar televīzijas starpniecību (74,9%), pārējie šīs informācijas iegūšanai patērē radio, presi un internetu.

Divus mēnešus analizējot vairākus reģionālos preses izdevumus, tika konstatēts, ka starp tajos publicētajiem rakstiem sastopamas tikai dažas intervijas ar imigrantiem vai ziņas par starpkultūru pasākumiem Latvijā.

Tikai trešdaļa respondentu atzina, ka medijos atrodamā informācija par citām kultūrām ir drīzāk pietiekama (33,5%), taču kā nepietiekamu to vērtē 26,8% pētījumā aptaujāto.

Puse no aptaujātajiem nevarēja nosaukt pēdējā laika spilgtāko ziņu medijos starpkultūru vai imigrācijas kontekstā. 6,2% minēja latviešu emigrāciju uz citām zemēm, daži respondenti atminējās, ka lasījuši par Somālijas bēgļiem, situāciju darba tirgū un imigrācijas vilni, kas ieplūst Latvijā. Vēl kā spilgtākās ziņas tika minēti latvieši Kubā, krievvalodīgo pikets, nemieri Francijā un imigrācija no Āfrikas.

Vai briest emigrācijas vilnis?
67,2% aptaujāto atzina, ka savu nākotni saista ar valsti, kurā viņi pašlaik dzīvo, proti, Latviju, taču ceturto daļu aptaujāto varam uzskatīt par potenciālajiem emigrantiem, kas savu nākotni iedomājas citā valstī.

Tikai ceturtā daļa aptaujāto jūtas piederīgi Eiropai kā Eiropas pilsoņi. Puse aptaujāto uzskata, ka Eiropas Savienības institūcijām vajadzētu garantēt cilvēktiesību ievērošanu, lai veicinātu integrāciju un starpkultūru dialogu. 45,9% uzskata, ka vispirms jāpastiprina labklājība vai jāiedrošina un jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

36,8% aptaujāto uzskata, ka Latvijā lielā mērā pastāv sekstūrisma problēma, bet 29,2% respondentu sekstūrismu par problēmu neuzskata, kamēr 23% par šo jautājumu bija grūti atbildēt.

-------------------------------------
* Kopumā pētījuma realizācijā tika iesaistīti ap 20 RED brīvprātīgie, kuri kopumā uzrunāja 412 respondentus visos Latvijas reģionos un analizēja piecus dažādus reģionālos izdevumus.

83,5% aptaujā uzrunāto bija latvieši, 8,4% krievu, 2,6% nenorādīja savu tautību. Starp respondentiem bija arī dažādu tautību imigranti – portugālis, igauņi, ukrainis, polis, vācietis, armēņi, ebrejs, itālis, austrietis, lietuvieši, grieķi un zviedrs. 45,2% respondentu ir augstākā izglītība, 41,9% vidējā, bet 11,2% pamata izglītība.

Linda