Projekta "CULTURalion" galvenā ideja ir māksla, mūzika un teātris cīņā pret nabadzību un sociālo izstumšanu. Piedalijās 5 valstis, no katras 6 dalībnieki. Projekts notika Polijā, Torūnas pilsētā (Kopernika dzimtenē).

Latviju pārstāvēja Santa (mūsu grupas līdere), Anna, Marta, Signe, Džeina un Andris. Visi dalībnieki tika sadalīti 3 grupās. 2 dienas mums notika radošās darbnīcas: mūzikas grupa mācījās spēlēt afrikāņu bungas un veidoja gala priekšnesuma pavadījumu.

Mākslas grupa veidoja plakātus ar mesidžu, ko šis projekts vēsta.

Teātra-dejas grupa veidoja vizuālu performanci.

Trešajā dienā visiem kopā bija lielais ģenerālmēģinājums. Gala priekšnesumu uzvedām galvenajā pilsētas laukumā, kur skatītāji bija netīšie garāmgājēji.
6 ar pusi dienas Torūnā.
Mēs, 6 Latvijas pārstāvji, satikāmies lidostā 26.jūnijā. Rīts bija saulains. Džeina lidoja pirmo reizi, pārējie lidoja pirmo reizi ar lidmašīnu, kurai ir propelleri.

Varšavas centrālajā stacijā vilcienbiļešu pārdevējas runā TIKAI poļu valodā. Tad nu viens ar špikeri poļu valodā, otrs zīmējot – galu galā veiksmīgi nopirkām vilcienbiļetes uz Torūnu. Vilciens sadalīts kupejās gluži kā HarijPoterfilmā, visi seši sēdējām vienā kupejā. Džeina gulēja. Braucām teju 3 stundas. Torūnā mūs sagaida Pšameks. Poļu kompānijā bija 3 Pšameki (Przamek, Prezameslaw – populārs poļvīriešu vārds). Aizgājām uz hoteli, divzvaigžņu, bet mēs dotu vairāk, jo bija patīkami tur dzīvoties. Jau pirmajā vakarā bijām patīkami pārsteigti par Torūnu un torūniešiem – daudz cilvēku, daudz dažādu aktivitāšu: kristīgās mūzikas pasākums upmalā, muzeju nakts, filmu festivāls, utt.

Pārsteidzoši vai arī nē - bet - latvieši visātrāk sadraudzējās ar lietuviešiem.

Viņi bija aktīvi, runātīgi, draudzīgi, atvērti un ar viņiem izbaudījām spilgtākos piedzīvojumus (kā, piemēram – pelde strūklakā pēdējā naktī).

Spāņus pārstāvēja tikai meitenes, kas nāca no Basku zemes, tāpēc pārsteidzoši kautrīgas salīdzinājumā ar stereotipu par temperamentīgajiem un trakajiem spāņiem.

Itāļi visu nedēļu turējās kopā pārsvarā savā starpā (kā liela itāļu ģimene), bet kā nospriedām – tas valodas barjeras un kautrības dēļ.

Un, mūsu uzņēmēji, projekta rīkotāji, poļi – ļoti gādīgi, rūpīgi, laipni, un jauki sarunu biedri.

Paši mēs, latvieši, kaut arī pirms tam savstarpēji nepazīstami, ļoti sadraudzējāmies.

Visas projekta dienas bija pārdomātas un piesātinātas ar aktivitātēm saistībā ar mākslu un kultūru. Atsaucoties uz mūsu grupu tēmām apmeklējām – torūnas jauniešu teātra izrādi, privātu koncertu, kas veltīts tikai CULTURalion dalībniekiem burvīgajā bārā "Niebo" (no poļu val. - debesis), kur uzstājās ļoti talanīgs dziedātājs-ģitārists ar lielisku mūzikas izvēli – visi dziedājām līdz.
Pats iespaidīgākais notikums, mūsuprāt– contemporary art musem, kas iedvesmoja uz visām sekojošajām darbībām projekta laikā. Un garšīga kafija un kūkas pēc muzeja apmeklējuma bija tieši laikā.

Bez projekta ieplānotajām aktivitātēm radās vēl dažādas iespējas, kā izklaidēties. Par to rūpējās gan mūsu poļi gan mēs paši: brauciens ar kuģīti, karaokes vakars, deju vakars, saullēkta sagaidīšana, riteņbraukšanas tūres, pilsētas-iepazīšanas spēles, internacionālais vakars, utt.


Par Torūnu esam sajūsmā, jo tur ir skaista arhitektūra, jauki cilvēki visapkārt, lieliskas iespējas sevi un savus draugus izklaidēt.
Bija grūti doties prom un pamest jauko pilsētiņu. Pirmie projektvietu pameta itāļi, kam sekoja spānietes, poļi palika uz vietas, un latvieši ar brāļiem lietuviešiem, protams, devās kopā mājās. Atpakaļ ceļā vilciens bija pārpildīts, samiksējāmies pa vairākām kupejām.
Marta un Anna