RED stāstu grāmata
Viss sākās 1. aprīlī, kad, pārbaudot e-pastu, ieraudzīju vēstuli, kurā tika paziņots – esmu viena no laimīgajām, kurai būs iespēja braukt uz jauniešu apmaiņu Norvēģijā "Breake the wall with art" (2. – 9.05.2010). Tobrīd jutos ārkārtīgi priecīga, kaut nezināju, ko īsti gaidīt no šī brauciena. Biju dzirdējusi par dabu: skaistajiem kalniem, fjordiem un interesantajām celtnēm, taču neiedomājos, ka vislielāko iespaidu uz mani varētu atstāt cilvēki, ar kuriem kopā būšu tikai 8 dienas! Latvijā šis laiks paietu "viens, divi", taču tur, Norvēģijas pilsētā Overhallā, mēs centāmies ķert mirkli. Jāatzīst – bieži šādus cilvēkus sastapt neizdodas. Viņu kompāniju patiešām varēja baudīt.
2. maijs, pulkstenis rāda aptuveni 17 un mēs esam nonākuši Trodheimā. Redzam, ka dažu soļu attālumā tiek plivināta papīra lapa ar uzrakstu "Break the wall with art". Trāpīts, mēs esam nonākuši pareizajā vietā! Dodamies uz autobusu un klusībā novērtējam katru apmaiņas dalībnieku. "Ārprāts, visi taču ir tik dažādi! Kā mēs spēsim saprasties?" nodomāju, pētot jaunās sejas. Bet es dziļi maldījos. Lai arī vairumam no mums bija valodas barjera un bailes kaut ko pateikt "ne tā", mēs sapratāmies lieliski. Iespējams, tāpēc, ka mēs bijām tik dažādi, taču tajā pašā laikā ar līdzīgām interesēm. Un galu galā – māksla valodas nepazīst! Un jau pirmajās dienās sapratām, ka šī būs burvīga nedēļa un jābauda ir katra diena. Nost ar gulēšanu, atveram durvis jautrībai, jauniem draugiem, interesantām sarunām un iespaidiem!
Atkāpei nedaudz par dzīvošanu – mūsu apmešanās vieta atradās Overhallas ciematiņā, kas atrodas Norvēģijas vidusdaļā. Dzīvojām ēkā, kur agrāk bija skola, sadaloties pa istabiņām ar dažādu tautību dalībniekiem. Arī ikdienas nodarbības notika šajās pašās telpās, taču vakara aktivitātes (valstu prezentācijas, kultūru iepazīšana, koncerti) notika jauniešu klubos Namsosā, Trodheimā un Overhallā.
Vairumam dienu mūsu plāns bija šāds – diena sākās 9:00, kad ēdām brokastis. Tālāk sekoja „enerdžaizeri”, kuros tika spēlētas spēles, iekustināts ķermenis, smeltas pozitīvas un jautras emocijas. Kad garastāvoklis bija pacilāts un gars mundrs, dalījāmies grupās un sākām veidot savus priekšnesumus. Es, būdama latviete, vēl nekad nebiju smēlusies tik lielu enerģijas un prieka daudzumu, spēlējot teātrī. Nekad nebiju sadarbojusies kopā ar cittautiešiem, kuri ir tik ekstraverti cilvēki. Viņi savu enerģiju nežēloja dāvināt arī citiem. Vēl joprojām šķiet, ka manā organismā ir iekrātas enerģijas rezerves, kaut pirms brauciena šķita, ka pavasara nogurums mani pieveiks.
Kad teātris bija nospēlēts, dziesmas izdziedātas, dejas izdejotas un video uzņemti, bija laiks ikvakara aktivitātēm. Tās bija dažādas: internacionālas spēles, valstu prezentācijas, filmu vakari, norvēģu tautisko deju mācīšanās vai arī vienkārši galda spēļu spēlēšana un sarunas. Ciemojoties jauniešu centros, jutos kā "savējo" kompānijā. Mēs, ziemeļu tautas (respektīvi, latvieši un norvēģi), savā attieksmē esam līdzīgi – draudzīgi, taču nedaudz norobežojušies, bet, saplūstot kopā ar dienvidu nācijām, – frančiem, rumāņiem un bulgāriem, arī mūsu mēles raisījās vairāk kā ikdienā. Šis bija ideāls apvienojums!
Es neesmu vienīgā, kura ir sajūsmināta par šo braucienu. Arī pārējie grupas biedri ir uzkrājuši neaizmirstamas emocijas un piedzīvojuši spilgtus mirkļus. Sintija: "Man visvairāk atmiņā paliks kreatīvā atmosfēra un sirsnīgie cilvēki. Neaizmirsīšu kāpienu kalnā un brīnišķīgo skatu, kas pavērās no augšas." Vizma: "Projekts izvērtās pavisam savādāks, kā biju izsapņojusi, būdama Latvijā. Mēs tiešām bijām tik dažādi – gaišas un tumšas ādas krāsas, klasiskās mūzikas cienītāji un tādi, kuri klausās tikai repu, dienvidnieki un ziemeļnieki, vecāki un jaunāki, bet projekta nosaukums "Māksla nojauc sienas" atspoguļojās itin visās rīcībās. Mūs apvienoja māksla un tobrīd nekas cits nelikās svarīgs. Mēs bijām viens vesels!"
Nemanot pagāja mūsu kopā pavadītās astoņas dienas. Jauni draugi, iespaidi un ne mazums asaru šķiroties. Šī patiešām bija viena no manām jautrākajām, piepildītākajām, interesantākajām nedēļām, kura ieņēmusi svarīgu vietu manā atmiņu ainavā. Paldies mūsu fantastiskajai līderei un visiem, kuri strādāja, lika savus prātus kopā, organizēja un deva iespēju mums piedalīties šajā apmaiņā. Esmu guvusi ne tikai jaunus draugus un iespaidus, bet arī sapratusi to, ka dzīve nav kino – atpakaļ neattīsi. Dzīvo šodienai un baudi!
Viola